Kopš šī gada sākuma starptautiskā vide ir kļuvusi sarežģītāka un bargāka.Iekšzemes epidēmija ir bieži izplatījusies, un nelabvēlīgā ietekme ir ievērojami palielinājusies.Ekonomiskā attīstība ir ārkārtīgi neparasta.Negaidītie faktori ir radījuši nopietnu ietekmi, un lejupvērstais spiediens uz ekonomiku 2. ceturksnī ir būtiski palielinājies.Saskaroties ar ārkārtīgi sarežģītām un sarežģītām situācijām, stingrā CPC Centrālās komitejas vadībā ar biedru Sji Dzjiņpinu tās centrā visi reģioni un departamenti ir rūpīgi īstenojuši KKP Centrālās komitejas un Valsts padomes lēmumus un izvietošanu, efektīvi koordinējot epidēmiju profilakse un kontrole un ekonomiskā un sociālā attīstība, kā arī pastiprināti centieni pielāgot makropolitiku., Efektīvi īstenot politikas un pasākumu paketi, lai stabilizētu ekonomiku, epidēmijas atsitiens ir efektīvi kontrolēts, valsts ekonomika ir stabilizējusies un atspēkojusies, ir uzlabojusies ražošanas pieprasījuma robeža, tirgus cenas pamatā ir bijušas stabilas, cilvēku iztika. ir efektīvi garantēta, ir turpinājusies kvalitatīva attīstības tendence, un kopējā sociālā situācija ir saglabājusies stabila.

Ekonomika izturēja spiedienu un sasniedza pozitīvu izaugsmi pirmajā un otrajā ceturksnī

Galvenie ekonomiskie rādītāji aprīlī strauji kritās.Partijas Centrālā komiteja un Valsts padome, sastopoties ar arvien pieaugošo lejupvērstu spiedienu, pieņēma zinātniskus lēmumus, īstenoja savlaicīgu un izlēmīgu politiku, uzstāja, ka nav jāiesaistās “plūdos”, kā arī īstenoja Centrālās ekonomiskās darba konferences politiku un pasākumus un “Valdības darba ziņojumu” pirms laika.Valdības kopējā domāšana un politikas orientācija, politikas pasākumu paketes ieviešana ekonomikas stabilizēšanai un nacionālās video un telekonferences sasaukšana, lai izvērstu un stabilizētu kopējo ekonomisko tirgu, politikas efekts parādījās ātri.Galveno ekonomisko rādītāju kritums maijā saruka, jūnijā ekonomika stabilizējās un atjaunojās, un 2. ceturksnī ekonomika sasniedza pozitīvu izaugsmi.Pēc provizoriskiem aprēķiniem, IKP pirmajā pusgadā bija 56 264,2 miljardi juaņu, kas ir par 2,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā salīdzināmās cenās.Runājot par dažādām nozarēm, primārās rūpniecības pievienotā vērtība bija 2913,7 miljardi juaņu, kas ir par 5,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā;sekundārās nozares pievienotā vērtība bija 22863,6 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 3,2%;terciārās nozares pievienotā vērtība bija 30486,8 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 1,8%.Tostarp IKP otrajā ceturksnī bija 29 246,4 miljardi juaņu, kas ir par 0,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Runājot par dažādām nozarēm, primārās rūpniecības pievienotā vērtība 2. ceturksnī bija 1818,3 miljardi juaņu, kas ir par 4,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā;sekundārās nozares pievienotā vērtība bija 12 245 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 0,9%;terciārās nozares pievienotā vērtība bija 15 183,1 miljards juaņu, kas ir samazinājums par 0,4%.

2. Kārtējā vasaras graudu bamperraža un stabila lopkopības izaugsme

Pirmajā pusgadā lauksaimniecības (stādīšanas) pievienotā vērtība gada griezumā pieauga par 4,5%.Kopējā vasaras graudu produkcija valstī bija 147,39 milj.t, kas ir par 1,434 milj.t jeb 1,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Turpinājās lauksaimniecības stādījumu struktūras optimizācija, un palielinājās ekonomisku kultūru, piemēram, rapša, sējumu platības.Pirmajā pusgadā cūkgaļas, liellopu gaļas, aitas un mājputnu gaļas produkcija bija 45,19 miljoni tonnu, kas ir par 5,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Tostarp cūkgaļas, liellopu un aitas gaļas izlaide pieauga attiecīgi par 8,2%, 3,8% un 0,7%, bet putnu gaļas produkcija samazinājās par 0,8%;piena izlaide pieauga par 8,4%, bet putnu gaļas – par 8,4%.Olu ražošana pieauga par 3,5%.Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 1,6% pieaugusi cūkgaļas, liellopu gaļas, aitas gaļas un mājputnu gaļas izlaide, tai skaitā cūkgaļas produkcija pieauga par 2,4%.Dzīvu cūku skaits otrā ceturkšņa beigās bija 430,57 miljoni, kas ir par 1,9% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, tajā skaitā vaislas sivēnmātes bija 42,77 miljoni un dzīvu cūku skaits ir 365,87 miljoni, kas ir pieaugums par 8,4%.

3. Rūpnieciskā ražošana ir stabilizējusies un atjaunojusies, un augsto tehnoloģiju ražošana ir strauji attīstījusies

Rūpniecības uzņēmumu, kas pārsniedz noteikto lielumu, pievienotā vērtība 1. pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.4%.Trīs kategoriju griezumā ieguves rūpniecības pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 9,5%, apstrādes rūpniecībā pieauga par 2,8%, bet elektroenerģijas, siltuma, gāzes un ūdens ražošana un piegāde pieauga par 3,9%.Augsto tehnoloģiju ražošanas pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 9,6%, kas ir par 6,2 procentpunktiem straujāk nekā visās nozarēs, kas pārsniedz noteikto apjomu.Saimniecisko veidu griezumā valsts kontrolēto uzņēmumu pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 2,7%;akciju uzņēmumi palielinājās par 4,8%, ārvalstu uzņēmumi, Honkongas, Makao un Taivānas uzņēmumi samazinājās par 2,1%;privātie uzņēmumi pieauga par 4,0%.Produktu izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu jaunu enerģijas transportlīdzekļu, saules bateriju un mobilo sakaru bāzes staciju iekārtu izlaide pieauga attiecīgi par 111,2%, 31,8% un 19,8%.

Rūpniecības uzņēmumu pievienotā vērtība, kas pārsniedz noteikto lielumu, 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 0.7%.Tostarp nozaru pievienotā vērtība, kas pārsniedz noteikto apjomu, aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2.9%;pieauguma temps maijā pārvērtās no negatīva uz pozitīvu, pieaugot par 0,7%;jūnijā tas pieauga par 3,9%, par 3,2 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā mēnesī, un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas palielinājās par 0,84%.Jūnijā apstrādes rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss bija 50,2 procenti, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī;uzņēmumu ražošanas un uzņēmējdarbības gaidīšanas indekss bija 55,2 procenti, kas ir pieaugums par 1,3 procentpunktiem.No janvāra līdz maijam valsts rūpniecības uzņēmumi, kas pārsniedza noteikto lielumu, guva kopējo peļņu 3,441 triljonu juaņu apmērā, kas ir par 1,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

4. Pakalpojumu nozare pakāpeniski atgūstas, un mūsdienu pakalpojumu nozarei ir labs izaugsmes temps

Pakalpojumu nozares pievienotā vērtība pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 1,8%.Tostarp informācijas pārraides, programmatūras un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un finanšu nozares pievienotā vērtība pieauga attiecīgi par 9,2% un 5,5%.Pakalpojumu nozares pievienotā vērtība 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 0,4%.Aprīlī pakalpojumu nozares ražošanas indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 6.1%;maijā kritums saruka līdz 5.1%;jūnijā kritums pārvērtās kāpumā, pieaugot par 1,3%.No janvāra līdz maijam pakalpojumu nozares uzņēmumu darbības ienākumi, kas pārsniedz noteikto lielumu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4,6%, kas ir par 0,4 procentpunktiem straujāk nekā no janvāra līdz aprīlim.Pakalpojumu nozares uzņēmējdarbības aktivitātes indekss jūnijā bija 54,3%, kas ir par 7,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.No nozares viedokļa mazumtirdzniecības, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu, gaisa pārvadājumu, pasta pakalpojumu, monetāro un finanšu pakalpojumu, kapitāla tirgus pakalpojumu un citu nozaru biznesa aktivitātes indeksi atrodas augstā labklājības diapazonā virs 55,0%.Runājot par tirgus prognozēm, pakalpojumu nozares biznesa aktivitātes gaidu indekss bija 61,0%, kas ir par 5,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

5. Tirgus pārdošanas apjomi ir uzlabojušies, un mazumtirdzniecības apjomi dzīvībai svarīgām precēm ir strauji pieauguši

Pirmajā pusgadā kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms bija 21 043,2 miljardi juaņu, kas ir par 0,7% mazāk nekā iepriekšējā gadā.Saskaņā ar uzņēmējdarbības vienību atrašanās vietu pilsētas patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms bija 18270,6 miljardi juaņu, kas ir par 0,8% mazāks;lauku patēriņa preču mazumtirdzniecība bija 2772,6 miljardi juaņu, kas ir par 0,3% mazāk.Runājot par patēriņa veidiem, preču mazumtirdzniecības apjoms bija 19 039,2 miljardi juaņu, kas ir par 0,1% vairāk;ēdināšanas ieņēmumi bija 2004 miljardi juaņu, kas ir par 7,7%.Dzīves pamatpatēriņš nepārtraukti pieauga, un graudu, eļļas, pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecības apjoms vienībās, kas pārsniedz noteikto lielumu, pieauga attiecīgi par 9.9% un 8.2%.Valsts tiešsaistes mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 6300,7 miljardus juaņu, kas ir pieaugums par 3,1%.Tostarp fizisko preču mazumtirdzniecība tiešsaistē bija 5449,3 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 5,6%, kas veido 25,9% no kopējā sociālo patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoma.Kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 4,6%.Tostarp kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 11,1%;maijā kritums saruka līdz 6,7%;jūnijā kritums kļuva par kāpumu, kas ir par 3.1% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 0.53% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

6. Turpināja pieaugt investīcijas pamatlīdzekļos, un investīcijas augsto tehnoloģiju nozarēs un sociālajās jomās strauji pieauga.

Pirmajā pusgadā valsts ieguldījumi pamatlīdzekļos (izņemot lauksaimniekus) bija 27 143 miljardi juaņu, kas ir par 6,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Dažādu jomu griezumā investīcijas infrastruktūrā pieauga par 7,1%, ražošanas investīcijas pieauga par 10,4%, bet investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā samazinājās par 5,4%.Komercmāju tirdzniecības platība visā valstī bija 689,23 miljoni kvadrātmetru, kas ir par 22,2% mazāk;komerciālo mājokļu pārdošanas apjoms bija 6607,2 miljardi juaņu, kas ir par 28,9% mazāk.Dažādu nozaru griezumā investīcijas primārajā rūpniecībā pieauga par 4,0%, investīcijas sekundārajā rūpniecībā pieauga par 10,9%, bet terciārajā rūpniecībā – par 4,0%.Privātās investīcijas pieauga par 3,5%.Investīcijas augsto tehnoloģiju nozarēs pieauga par 20,2%, tai skaitā investīcijas augsto tehnoloģiju ražošanā un augsto tehnoloģiju pakalpojumu nozarēs pieauga attiecīgi par 23,8% un 12,6%.Augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecībā investīcijas elektronikas un sakaru iekārtu ražošanā, medicīnas iekārtu un instrumentu ražošanā pieauga attiecīgi par 28.8% un 28.0%;augsto tehnoloģiju pakalpojumu nozarē investīcijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu transformācijas pakalpojumos un pētniecības un attīstības un dizaina pakalpojumos pieauga par 13,6%.%, 12,4%.Investīcijas sociālajā jomā pieauga par 14,9%, tai skaitā investīcijas veselībā un izglītībā pieauga attiecīgi par 34,5% un 10,0%.Ieguldījumi pamatlīdzekļos (bez lauksaimniekiem) 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4,2%.Tostarp pieauguma temps aprīlī bija 1,8%, maijā pieauguma temps paātrinājās līdz 4,6%, bet jūnijā izaugsmes temps turpināja atgūties līdz 5,6%.Ieguldījumi pamatlīdzekļos (bez lauku mājsaimniecībām) jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,95%.

7. Strauji pieauga preču imports un eksports, turpinājās tirdzniecības struktūras optimizācija

Kopējais preču imports un eksports pirmajā pusgadā bija 19802,2 miljardi juaņu, kas ir par 9,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Tostarp eksports bija 11 141,7 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 13,2%;imports bija 8660,5 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 4,8%.Imports un eksports bija līdzsvaroti ar tirdzniecības pārpalikumu 2481,2 miljardu juaņu apmērā.Vispārējās tirdzniecības imports un eksports palielinājās par 13,1%, veidojot 64,2% no kopējā importa un eksporta, kas ir par 2,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.Privāto uzņēmumu imports un eksports palielinājās par 13,6%, veidojot 49,6% no kopējā importa un eksporta, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.Mehānisko un elektrisko izstrādājumu imports un eksports pieauga par 4,2%, veidojot 49,1% no kopējā importa un eksporta.Jūnijā kopējais importa un eksporta apjoms bija 3765,7 miljardi juaņu, kas ir par 14,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Tostarp eksports bija 2207,9 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 22,0%;imports bija 1557,8 miljardi juaņu, kas ir pieaugums par 4,8%.

8. Patēriņa cenas pieauga mēreni, savukārt rūpniecības ražotāju cenas turpināja samazināties

Pirmajā pusgadā nacionālā patēriņa cena (PCI) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 1,7%.Kategoriju griezumā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu cenas pieauga par 0,4% pārtikai, tabakai un alkoholam, apģērbiem - par 0,5%, mājokļiem - par 1,2%, ikdienas vajadzībām un pakalpojumiem - par 1,0%, transportam un sakariem. cenas pieauga par 6,3%, izglītības, kultūras un izklaides cenas pieauga par 2,3%, medicīnas un veselības aprūpes cenas pieauga par 0,7%, bet citu preču un pakalpojumu cenas pieauga par 1,2%.Pārtikas, tabakas un alkohola cenu vidū cenas kritās cūkgaļai par 33,2%, graudu cenas pieauga par 2,4%, svaigiem augļiem – par 12,0%, bet svaigiem dārzeņiem – par 8,0%.Pamata PCI, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas, pieauga par 1.0%.Valsts patēriņa cena 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 2,3%.Tostarp patēriņa cenas aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 2,1%;jūnijā tas pieauga par 2.5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas nemainījās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Rūpniecības ražotājiem nacionālajā rūpnīcas cena 1. pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 7,7%, bet 2. ceturksnī – par 6,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.Tostarp aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās attiecīgi par 8.0% un 6.4%;jūnijā tas pieauga par 6.1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas ir nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.Pirmajā pusgadā rūpniecības ražotāju iepirkuma cena visā valstī gada griezumā pieauga par 10,4%, bet 2. ceturksnī – par 9,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.Tostarp aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās attiecīgi par 10.8% un 9.1%;jūnijā tas pieauga par 8.5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un par 0.2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

9. Nodarbinātības situācija ir uzlabojusies, un pilsētās ir samazinājies aptaujātais bezdarba līmenis

Pirmajā pusgadā pilsētās visā valstī tika radīti 6,54 miljoni jaunu darba vietu.Aptaujātais bezdarba līmenis pilsētās visā valstī bija vidēji 5,7 procenti, bet otrajā ceturksnī – 5,8 procenti.Aprīlī valsts pilsētu aptaujātais bezdarba līmenis bija 6,1%;Vietējo mājsaimniecību reģistrācijas iedzīvotāju aptaujas bezdarba līmenis jūnijā bija 5,3%;migrantu mājsaimniecību reģistrācijas iedzīvotāju aptaujas bezdarba līmenis bija 5,8%, tai skaitā migrantu mājsaimniecību reģistrācijas iedzīvotāju aptaujas bezdarba līmenis bija 5,3%.Aptaujātie bezdarba rādītāji vecuma grupās no 16-24 un 25-59 bija attiecīgi 19,3% un 4,5%.Aptaujātais bezdarba līmenis pilsētās 31 lielajā pilsētā bija 5,8 procenti, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.Vidējais strādājošo nedēļas darba laiks uzņēmumos visā valstī bija 47,7 stundas.Otrā ceturkšņa beigās laukos strādāja 181,24 miljoni migrantu.

10. Iedzīvotāju ienākumi stabili pieauga, un pilsētu un lauku iedzīvotāju ienākumu attiecība uz vienu iedzīvotāju saruka.

Pirmajā pusgadā valsts rezidentu rīcībā esošie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija 18 463 juaņas, kas ir nominālais pieaugums par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu;reāls pieaugums par 3,0%, atskaitot cenu faktorus.Pēc pastāvīgās dzīvesvietas pilsētu iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija 25 003 juaņas, kas ir par 3,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā nominālā izteiksmē un reālais pieaugums par 1,9%;lauku iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija 9787 juaņas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 5,8% nominālā izteiksmē un 4,2% reālajā izteiksmē.Nacionālo rezidentu algu ienākumi uz vienu iedzīvotāju, tīrie uzņēmējdarbības ienākumi, tīrie īpašuma ienākumi un tīrie transfertu ienākumi nomināli pieauga attiecīgi par 4.7%, 3.2%, 5.2% un 5.6%.Pilsētu un lauku iedzīvotāju ienākumu attiecība uz vienu iedzīvotāju bija 2,55, kas ir par 0,06 mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.Valsts vidējais iedzīvotāju rīcībā esošais ienākums uz vienu iedzīvotāju bija 15 560 juaņas, kas ir nominālais pieaugums par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Kopumā virkne stabilu un stabilu ekonomikas politiku ir sasniegusi ievērojamus rezultātus.manas valsts ekonomika ir pārvarējusi neparedzētu faktoru nelabvēlīgo ietekmi un ir parādījusi stabilizācijas un atveseļošanās tendenci.Īpaši otrajā ceturksnī ekonomika sasniegusi pozitīvu izaugsmi un stabilizējusi ekonomikas tirgu.Rezultāti ir grūti iegūti.Tomēr jāatzīmē arī tas, ka pasaules ekonomikā pieaug stagflācijas risks, lielāko ekonomiku politika mēdz būt stingrāka, būtiski pieauguši ārējie nestabilitātes un nenoteiktības faktori, iekšzemes epidēmijas ietekme nav novērsta. pilnībā novērsta, pieprasījuma samazināšanās un piedāvājuma satricinājumi ir savstarpēji saistīti, strukturālas pretrunas un cikliskas Problēmas ir pārklātas, tirgus vienību darbība joprojām ir salīdzinoši sarežģīta, un pamats ilgstošai ekonomikas atveseļošanai nav stabils.Nākamajā posmā mums ir jāievēro Sji Dzjiņpina domas par sociālismu ar ķīniešu iezīmēm jaunam laikmetam vadlīnijas, pilnībā, precīzi un visaptveroši jāīsteno jaunā attīstības koncepcija un efektīvi jākoordinē epidēmijas profilakse un kontrole un attīstība saskaņā ar epidēmijas novēršanas, ekonomikas stabilizācijas un drošas attīstības nodrošināšanas prasībām.Ekonomisko un sociālo attīstību, satveriet kritisko ekonomikas atveseļošanās periodu, pievērsiet īpašu uzmanību ekonomikas stabilizēšanas politikas pasākumu kopuma īstenošanai un turpiniet veikt labu darbu "sešu stabilitātes" un "sešu garantiju" darbā, turpināt palielināt efektivitāti un aktivizēšanu, kā arī turpināt nostiprināt pamatu ekonomikas stabilitātei un atveseļošanai, lai nodrošinātu, ka ekonomika darbojas saprātīgā diapazonā.Paldies.

Jautāja reportieris

Phoenix TV reportieris:

Otrajā ceturksnī novērojām ekonomiskās izaugsmes samazināšanos epidēmijas smagās ietekmes dēļ.Ko Tu domā par šo?Vai Ķīnas ekonomika var panākt ilgtspējīgu atveseļošanos nākamajā posmā?

Fu Linghui:

Sarežģītās starptautiskās vides evolūcijas un iekšzemes epidēmiju un citu negaidītu faktoru ietekmes dēļ 2. ceturksnī būtiski palielinājās lejupvērstais spiediens uz ekonomiku.CPC Centrālās komitejas stingrā vadībā ar biedru Sji Dzjiņpinu tās centrā visi reģioni un departamenti ir efektīvi koordinējuši epidēmijas profilaksi un kontroli un ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī ieviesuši politikas un pasākumu paketi, lai stabilizētu ekonomiku.Galvenokārt ir šādas īpašības:

Pirmajā un otrajā ceturksnī manas valsts ekonomika izturēja spiedienu un sasniedza pozitīvu izaugsmi.Aprīļa epidēmijas ietekmes apstākļos un galveno rādītāju krituma gada griezumā apstākļos visas puses pastiprināja centienus stabilizēt izaugsmi, aktīvi veicināja loģistikas raitu plūsmu, izturēja lejupslīdes spiedienu uz ekonomiku, veicināja stabilizāciju. un ekonomikas atveseļošanos, un nodrošināja 2. ceturkšņa pozitīvo ietekmi.palielināt.Otrajā ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 0,4%.Rūpniecība un investīcijas turpināja augt.2. ceturksnī to rūpniecības uzņēmumu pievienotā vērtība, kas pārsniedz noteikto lielumu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 0.7%, bet ieguldījumi pamatlīdzekļos – par 4.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Otrkārt, no mēneša perspektīvas kopš maija ekonomika ir pakāpeniski atveseļojusies.Negaidītu faktoru ietekmē aprīlī galvenie rādītāji būtiski samazinājās.Kopumā uzlabojoties epidēmiju profilaksei un kontrolei, kārtīgi atsākot darbu un uzņēmumu ražošanu, virkne politiku un pasākumu izaugsmes stabilizēšanai ir bijusi efektīva.Maijā ekonomika apturēja lejupslīdes tendenci aprīlī, un jūnijā galvenie ekonomikas rādītāji stabilizējās un atjaunojās.Ražošanas izteiksmē rūpniecības uzņēmumu pievienotā vērtība, kas pārsniedz noteikto lielumu, jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.9%, kas ir par 3.2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī;mainījās arī pakalpojumu nozares ražošanas indekss no 5.1% samazinājuma iepriekšējā mēnesī līdz kāpumam par 1.3%;pieprasījuma ziņā patēriņa preču mazumtirdzniecība jūnijā Kopējais apjoms mainījies no samazinājuma par 6.7% iepriekšējā mēnesī uz pieaugumu par 3.1%;eksports pieauga par 22%, par 6,7 procentpunktiem straujāk nekā iepriekšējā mēnesī.Raugoties no reģionālās perspektīvas, jūnijā 31 provincē, autonomajā reģionā un pašvaldībā rūpnieciskās pievienotās vērtības gada pieauguma temps, kas pārsniedz noteikto apmēru 21 reģionā, pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, veidojot 67,7%;patēriņa preču mazumtirdzniecības pieauguma temps vienībām, kas pārsniedz noteikto izmēru, 30 reģionos, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga, veidojot 96.8%.

Treškārt, kopējā nodarbinātības cena